Projekta nosaukums: "Videi draudzīga bezatlikuma tehnoloģija šķidrās biodegvielas un biogāzes ražošanai no biomasas"

Projekta Vienošanās numurs: 1.1.1.1./18/A/075

Projekta konkurss: 1.1.1.1. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" 2. kārta

Projekta īstenošanas periods: 01.05.2019. - 30.04.2022.

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Projekta vadošais partneris: Rīgas Tehniskā universitāte

Projekta partneris: SIA "Bio RE"

 

Projekta atskaites.

01.05.2019.-31.07.2019. Izveidota metodika AF Batch testiem ar virsmas aktīvajām vielām. Veikta zāles biomasas un enzimātiskās hidrolīzes ražošanas atlikumu sastāva metožu izstrāde. Flokulantu analīze. 28.07.2019. [pdf]

01.08.2019.-31.10.2019. Tika izveidota virkne eksperimentālo tauku emulsiju un novērota to uzvedība – pH 5 – 7.5 diapazonā kā arī temperatūras diapazonā no 5 – 37 C.  Tika veikti eksperimentālie pētījumi par flokulantu pielietojumu digestāta sākotnējā šķidrās/cietās fāzes atdalīšanā. 31.10.2019. [pdf]

01.11.2019. - 31.01.2020. Tika veikta materiālu izpēte BMP iekārtas pilnveidošanā. Balstoties uz laboratorijas testos gūtajiem rezultātiem, tika izveidots emulsifikācijas pilota iekārtas modelis. Pētījumos tika apskatīti jauni poliakrilamīdu un uzadipīnskābi bāzēti flokulanti, noteikta to efektivitāte cietās fāzes atdalīšanā un ietekme uz amonija jonu koncentrāciju filtrātā iepriekš minētajos digestāta paraugos. 31.01.2020. [pdf]

01.02.2020. - 30.04.2020.  Tika veikta zāles hidrolīzes atlikumu substrāta fermentācija un eksperimentos novērota virsmaktīvo vielu ietekme uz fermentācijas procesu. Izejot no zāles hidrolīzes atlikumu BMP eksperimentiem, tika izvērtēta iespējamā līdzfermentācijas procesa realizēšana biogāzes ražošanas pilotiekārtā. 30.04.2020. [pdf]

01.05.2020. - 31.07.2020.  Lai noskaidrotu fenolu koncentrāciju, tika atrasta un adoptēta fotometriskā fenola indeksa noteikšanas metode ūdenī pēc digestāta flokulēšanas ar katjonajiem flokulantiem. Optimizējot filtrēšanas materiālus un filtrēšanas tehniku, tika iegūta zinātība par lielā filtru preses modeļa/sistēmas izskatu un aktivitātes ietvaros tika izstrādāts detalizēts filtrācijas mezgla tehnoloģijas apraksts. 31.07.2020. [pdf]

01.08.2020. - 31.10.2020. Pirmā posma testos tika pārbaudītas 20 dažādas VAV ar dažādām HLB vērtībām. Otrā posma testos tika pārbadītas 3 katjonās , 2 anjonās un 3 nejonās bioloģiski noārdāmas VAV. Tika veikti testi un stimulēta digestāta masas flokulācija, izmantojot dažāda veida maisītājus. 31.10.2020. [pdf]

01.11.2020. - 31.01.2021. Veiktas izvēlēto paraugu analīzes. FOS/TAC vērtība paraugos svārstās no 0.29 – 0.38, kas raksturo stabilas sistēmas darbību ar sabalansētu barības vielu struktūru, taču ir redzams, ka organiskās vielas AF netiek patērētas vienādā daudzumā, ko ietekmē katras atsevišķās VAV īpašības. Tika noteikts paraugu Fenolu indekss. Tika secināts, ka TĶT nedrīkst pārsniegt 30% no kopējā iekrautā VS, lai fermentācijas process noritētu stabili. 31.01.2021. [pdf]

01.02.2021. - 30.04.2021.  Fermentācijā tika novērots, ka izvēlētās aerobās dūņas atstāj minimālu iespaidu uz kopējo AF procesu. Sadarbojoties ar piena pārstrādes uzņēmumu, tika iegūtas iebiezinātas piena pārstrādes procesa notekūdeņu flotācijas dūņas un noskaidrots to ķīmiski fizikālais sastāvs. Filtrāta priekšapstrādei pirms RO, tika izskatītas “Cross Flow” filtrācijas metodes un to atvasinājumi. Kā atbilstošākā no metodēm ir keramisku rotējošu Ultra un Nanofiltācijas membrānu izmantošana, kur ar minimālu spiedienu (max p ir 4 bar) iespējams nodrošināt digestāta filtrāta tālāku attīrīšanu no piesārņojumiem līdz pat 5 nm. 30.04.2021. [pdf]

01.05.2021. - 31.07.2021. Tika pētīta VAV ietekme uz  piena ražošanas notekūdeņu flotācijas dūņu BMP pie 10% no uzkrautā VS. Tika novērots, ka līdz ar dūņu īpatsvara palielināšanos BMP samazinās, kas liecina, ka tām ir inhibējoša ietekme uz procesu. Atskaites periodā tika veikta 50 l AF reaktora pielāgošana. Tika izveidots svaigā substrāta automātisks dozācijas bloks un izveidots tā darbības algoritms. Pētījuma rezultāti aprakstīti un iekļauti konferenču rakstu krājumā (Raksts). 31.07.2021. [pdf]

01.08.2021. - 31.10.2021. Tika veidotas AF fermentācijas sistēmas, lai dažādos eksperimentos novērtētu BVAV ietekmi uz fermentācijas procesiem ar un bez intereses substrāta – zāles hidrolizāta. Tika pārbaudīta anjono VAV ietekme uz iebiezinātu piena dūņu BMP. Fermentācijā, kurā tika ievadīti 10 % tauku iebiezinātas piena dūņas no kopējā VS, tika pievienoti 0.5 un 1 % no VS anjonās BVAV.  Tika iegūti dati par inokulāta fermentācijas dinamiku. 31.10.2021. [pdf]

01.11.2021. - 31.01.2022. Tika veidots eksperiments, lai noskaidrotu, kādu ietekmi uz AF atstāj BVAV hidrofīlā-lipofīlā balansa (HLB) izmaiņa. Šajā pētniecības periodā pētījums fokusējās uz gaļas pārstrādes uzņēmumu tauku ķērāju tauku AF procesu un šī procesa gaitu. Tika novērots, ka līdz-fermentācijas kopā ar gaļas pārstrādes izcelsmes taukiem uzrāda vidēji par 17% augstāku BMP, nekā piena notekūdeņu dūņu tauku substrāti. 31.01.2022. [pdf]

01.02.2022. - 30.04.2022. Eksperimentu rezultāti rāda, ka bivalentie katjoni atstāj mainīgu ietekmi uz dažāda veida BVAV kritisko micēlu koncentrāciju. Tiek secināts, ka anjonu VAV ir vispiemērotākās gaļas pārstrādes un citu tauku ķērāju tauku emulsiju veidošanai ūdenī, jo tas ir efektīvs līdz 160 g/l FOG slodzei pie 2 v/w % SAS koncentrācijas, ja HLB vērtība ir 6. Tika secināts, ka, ja ir nepieciešama enzimātiskās zāles hidrolīzes atlikumu biomasas izmantošana kā galveno substrātu, to ir iespējams īstenot tikai pēc priekšapstrādes, piemēram, to ieskābējot un pēc tam barojot fermenterī. 30.04.2022. [pdf]